Bērniem ar kustību traucējumiem sīkās motorikas attīstīšana bieži prasa vairāk laika, pacietības un atkārtojumu, taču to iespējams darīt arī pavisam vienkārši — caur spēlēm un ikdienas aktivitātēm mājās.

Speciālisti uzsver, ka bērni vislabāk mācās rotaļājoties. Tieši spēles palīdz attīstīt ne tikai roku veiklību, bet arī uzmanību, koordināciju, maņu uztveri un pašapziņu.

Un pats svarīgākais — dārgas rotaļlietas nav obligātas. Daudzas attīstošas aktivitātes iespējams izveidot no lietām, kas jau ir mājās.

Kāpēc sīkā motorika ir tik svarīga?

Sīkā motorika palīdz bērnam:

• satvert priekšmetus;
• koordinēt roku kustības;
• attīstīt roku spēku;
• sagatavoties rakstīšanai;
• kļūt patstāvīgākam ikdienas darbībās;
• uzlabot koncentrēšanās spējas.

Pētījumi rāda, ka sīkās motorikas attīstība ir cieši saistīta arī ar bērna kognitīvo un valodas attīstību.

Svarīgākais – lai bērnam ir interesanti

Bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem mācīšanās notiek caur rotaļu. Ja aktivitāte kļūst pārāk sarežģīta vai garlaicīga, bērns ātri zaudē interesi.

Tāpēc:

• aktivitātēm jābūt īsām;
• svarīgāks ir process, nevis rezultāts;
• bērnu nevajag steidzināt;
• kļūdīties ir normāli;
• slavēšana un iedrošinājums ir ļoti svarīgi.

Idejas spēlēm no mājās atrodamiem materiāliem

1. Pogu šķirošana

Nepieciešams:

• dažādas pogas;
• bļodiņas vai krūzītes.

Bērns var šķirot pogas pēc:

• krāsām;
• izmēra;
• formas.

Tas attīsta pirkstu satvērienu, koordināciju un uzmanību.

Mazākiem bērniem vai bērniem ar kustību grūtībām ieteicams izmantot lielākas pogas.

2. Veļas knaģu spēles

Veļas knaģi lieliski trenē pirkstu spēku.

Var:

• spraust knaģus pie kartona;
• taisīt “saulīti”;
• šķirot pēc krāsām;
• veidot dzīvniekus vai formas.

Šī aktivitāte palīdz stiprināt rokas muskuļus, kas vēlāk nepieciešami rakstīšanai.

3. Mīklas vai plastilīna spēles

Nepieciešams:

• mīkla vai plastilīns;
• cepumu formiņas;
• karotes;
• salmiņi;
• pogas.

Bērns var:

• spaidīt;
• rullēt;
• plēst;
• veidot figūras;
• slēpt priekšmetus mīklā.

Sensorās aktivitātes palīdz attīstīt roku spēku un maņu uztveri.

4. Rīsu vai pupiņu meklēšanas spēle

Traukā ieber:

• rīsus;
• pupiņas;
• makaronus.

Tad paslēp:

• pogas;
• mazas rotaļlietas;
• korķus.

Bērns ar pirkstiem meklē paslēptos priekšmetus.

Tas palīdz attīstīt tausti, uzmanību un pirkstu kustības.

Svarīgi: mazus priekšmetus izmantot tikai pieaugušo uzraudzībā.

5. Papīra plēšana un līmēšana

Nepieciešams:

• veci žurnāli;
• krāsains papīrs;
• līme.

Bērns var:

• plēst papīru;
• taisīt kolāžas;
• līmēt formas.

Šīs darbības trenē roku koordināciju un abu roku sadarbību.

6. Virtuves aktivitātes

Arī ikdienas darbi var būt attīstoši.

Piemēram:

• mīklas maisīšana;
• ogu šķirošana;
• banāna mizas noņemšana;
• ūdens pārliešana;
• cepumu dekorēšana.

Pētījumi rāda, ka praktiskas ikdienas aktivitātes palīdz bērniem attīstīt gan motoriku, gan patstāvību.

7. Pērļu vai makaronu virtenes

Nepieciešams:

• makaroni ar caurumiem;
• aukla vai kurpju šņore.

Bērns var vērt:

• makaronus;
• lielas pērles;
• salmiņu gabaliņus.

Tas ļoti labi trenē acu un roku koordināciju.

Ja bērnam ir grūtāk, sākumā var izmantot lielākus priekšmetus.

8. Ūdens spēles

Daudzi bērni ļoti labprāt iesaistās ūdens aktivitātēs.

Var izmantot:

• sūkļus;
• pipetes;
• karotes;
• glāzes;
• plastmasas pudeles.

Bērns var:

• spiest sūkļus;
• pārliet ūdeni;
• pilināt ar pipeti;
• ķert peldošus priekšmetus.

Tas attīsta roku spēku un koordināciju.

Kas svarīgi bērniem ar kustību traucējumiem?

Katram bērnam aktivitātes jāpielāgo viņa iespējām.

Svarīgi:

• izvēlēties ērtu pozīciju;
• nodrošināt stabilu sēdēšanu;
• nepārslogot rokas;
• ļaut atpūsties;
• pielāgot uzdevuma sarežģītību.

Dažreiz pietiek ar pavisam nelielu palīdzību, lai bērns varētu veiksmīgi piedalīties spēlē.

Vecākiem nav jābūt terapeitiem

Daudzi vecāki uztraucas, vai dara “pietiekami daudz”. Taču bērna attīstībai ļoti nozīmīga ir tieši kopā pavadītā ikdiena — rotaļas, sarunas, kopīgi smiekli un mazi uzdevumi.

Nav nepieciešamas ideālas nodarbības vai dārgas attīstošās rotaļlietas. Bērnam visvairāk vajadzīgs drošs cilvēks blakus, kurš iedrošina mēģināt vēlreiz.

Kad vērsties pie speciālista?

Ja vecākiem rodas bažas par bērna roku kustībām, koordināciju vai attīstību, ieteicams konsultēties ar:

• fizioterapeitu;
• ergoterapeitu;
• rehabilitācijas speciālistu;
• ģimenes ārstu.

Agrīns atbalsts var ļoti palīdzēt bērna attīstībā.

Mācīšanās sākas rotaļājoties

Sīkās motorikas attīstīšana nav tikai gatavošanās skolai vai rakstīšanai. Tā ir iespēja bērnam iepazīt pasauli, kļūt patstāvīgākam un piedzīvot prieku par to, ko viņš spēj izdarīt pats.

Un bieži vien visvērtīgākās rotaļas ir tieši tās, kas notiek mājās — kopā ar vecākiem, bez steigas un ar daudz iedrošinājuma.