Biedrība Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem
Visi rīki
Raksts0–3 g.10 min

Ikdienas vingrinājumi bērniem 0–3 gadu vecumā – attīstībai caur rotaļām un ikdienu

Pirmie dzīves gadi ir ļoti nozīmīgi bērna attīstībā. Tieši šajā laikā bērns mācās noturēt galvu, velties, sēdēt, rāpot, stāvēt, satvert priekšmetus un iepazīt pasauli caur kustību. Bērniem ar kustību traucējumiem vai attīstības aizturi šie procesi dažkārt notiek lēnāk vai prasa lielāku atbalstu, taču regulāras, vienkāršas aktivitātes var ļoti palīdzēt bērna attīstībai.

Berns1

Kāpēc kustības pirmajos gados ir tik svarīgas?

Pirmajos trīs dzīves gados ļoti strauji attīstās:

  • muskuļu spēks;
  • līdzsvars;
  • koordinācija;
  • maņu uztvere;
  • kustību plānošana;
  • roku un acu sadarbība;
  • komunikācija un sociālās prasmes.

Pētījumi rāda, ka agrīnas kustību aktivitātes palīdz attīstīt ne tikai motoriku, bet arī bērna kognitīvās un emocionālās prasmes.


Svarīgākais – nepārslogot bērnu

Maziem bērniem vingrinājumiem jābūt:

  • īsiem;
  • rotaļīgiem;
  • regulāriem;
  • pielāgotiem bērna iespējām.

Ja bērns kļūst noguris, raud vai zaudē interesi, nepieciešama pauze. Attīstība nenotiek caur piespiešanu.


Idejas ikdienas aktivitātēm bērniem 0–6 mēneši

Šajā vecumā ļoti svarīga ir kustību un maņu pieredze.

Vēdera laiks

Bērnu vairākas reizes dienā īsu brīdi liek uz vēdera.

Tas palīdz:

  • stiprināt kakla un muguras muskuļus;
  • sagatavoties velšanās un rāpošanas prasmēm;
  • uzlabot galvas kontroli.

Pētījumi rāda, ka regulārs “vēdera laiks” palīdz motorajai attīstībai.


Rotaļas ar sejām un balsīm

  • runāšana;
  • dziedāšana;
  • smaidi;
  • acu kontakts;
  • lēnas sejas kustības.

Tas palīdz attīstīt:

  • uzmanību;
  • komunikāciju;
  • emocionālo drošību.

Priekšmetu satveršana

Var izmantot:

  • mīkstas lupatiņas;
  • grabulīšus;
  • dažādu tekstūru rotaļlietas.

Bērns trenē:

  • satvērienu;
  • roku kustības;
  • koordināciju.

Idejas aktivitātēm bērniem 6–12 mēneši

Šajā laikā bērns kļūst aktīvāks un sāk vairāk kustēties pats.

Rotaļlietu aizsniegšana

Novieto rotaļlietu nedaudz tālāk, lai bērns:

  • stieptos;
  • veltos;
  • mēģinātu rāpot.

Tas palīdz attīstīt kustību plānošanu un koordināciju.


Spēles sēdus pozīcijā

Ja bērns spēj sēdēt ar atbalstu vai patstāvīgi:

  • ripiniet bumbu;
  • lieciet klučus;
  • spēlējiet “paņem–iedod”.

Tas palīdz:

  • līdzsvaram;
  • roku koordinācijai;
  • sociālajai mijiedarbībai.

Sensorās rotaļas

Var izmantot:

  • ūdeni;
  • audumus;
  • bumbiņas;
  • mīkstas birstes;
  • dažādas tekstūras.

Sensorā pieredze palīdz bērnam labāk iepazīt savu ķermeni un apkārtējo vidi.


Idejas aktivitātēm bērniem 1–2 gadi

Šajā vecumā bērni kļūst kustīgāki un ļoti daudz mācās caur atdarināšanu.

Kāpšana un šķēršļu joslas

Mājās var izmantot:

  • spilvenus;
  • segas;
  • kastes;
  • matračus.

Bērns var:

  • pārkāpt;
  • rāpot;
  • līst;
  • kāpt.

Tas attīsta:

  • līdzsvaru;
  • spēku;
  • koordināciju.

Spēles ar bumbām

  • ripināšana;
  • mešana;
  • ķeršana;
  • spārdīšana.

Bumbu spēles palīdz attīstīt acu un roku koordināciju.


Mantu pārlikšana

Bērns var:

  • likt klučus kastē;
  • pārlikt priekšmetus;
  • šķirot rotaļlietas.

Tas attīsta sīko motoriku un koncentrēšanos.


Idejas aktivitātēm bērniem 2–3 gadi

Šajā vecumā bērni kļūst daudz patstāvīgāki un aktīvāk iesaistās ikdienā.

Zīmēšana un krāsošana

Var izmantot:

  • lielus krītiņus;
  • pirkstiņkrāsas;
  • magnētiskās tāfeles.

Tas palīdz attīstīt:

  • roku kustības;
  • satvērienu;
  • radošumu.

Dejošana un kustību rotaļas

  • mūzika;
  • plaukšķināšana;
  • lēkāšana;
  • kustību atdarināšana.

Tas palīdz attīstīt ritmu, līdzsvaru un ķermeņa kontroli.


Vienkārši ikdienas darbi

Bērns var:

  • nest vieglus priekšmetus;
  • palīdzēt kārtot rotaļlietas;
  • slaucīt;
  • maisīt mīklu.

Pētījumi rāda, ka iesaiste ikdienas aktivitātēs palīdz attīstīt bērna patstāvību un pašapziņu.


Kas svarīgi bērniem ar kustību traucējumiem?

Katram bērnam aktivitātes jāpielāgo individuāli.

Svarīgi:

  • nodrošināt ērtu pozu;
  • izmantot nepieciešamos palīglīdzekļus;
  • ievērot bērna nogurumu;
  • vingrinājumus veikt regulāri, bet īsi;
  • priecāties par maziem sasniegumiem.

Dažreiz pat neliels progress ir ļoti nozīmīgs.


Vecākiem nav jābūt terapeitiem

Daudzi vecāki uztraucas, vai dara pietiekami daudz. Taču bērna attīstībai ļoti svarīga ir tieši droša un mīloša ikdiena — rotaļas, pieskārieni, sarunas un kopā būšana.

Nav nepieciešamas ideālas nodarbības vai sarežģīti vingrinājumi. Daudz nozīmīgāka ir regularitāte, pacietība un bērna sajūta, ka viņš tiek iedrošināts.



Attīstība notiek mazajos ikdienas brīžos

Mazs bērns nemācās tikai terapijās vai nodarbībās. Viņš mācās katru reizi, kad tiek pacelts, samīļots, nolikts uz grīdas rotaļāties, aicināts kustēties vai kopā ar vecākiem smejas un pēta pasauli.

Tieši šie mazie ikdienas brīži veido bērna attīstības pamatu.