Emocionālais atbalsts vecākiem
Brīdis, kad vecāki uzzina par bērna kustību traucējumiem vai citu diagnozi, bieži maina visu ierasto dzīvi. Daudzi atceras šo dienu ļoti spilgti — ārsta kabinetu, pirmos vārdus, sajūtu, ka zeme pazūd zem kājām. Tajā brīdī galvā parādās simtiem jautājumu: “Kas būs tālāk?”, “Vai mans bērns būs laimīgs?”, “Vai es spēšu ar visu tikt galā?” Un ļoti bieži pirmais, ko vecāki dara — mēģina būt stipri. Bērna dēļ, ģimenes dēļ, ikdienas dēļ. Taču patiesībā šādā situācijā ir normāli justies apjukušiem, nobijušiem, dusmīgiem vai nogurušiem. Zinātniskie pētījumi rāda, ka bērna diagnozes saņemšana ģimenē bieži izraisa ļoti līdzīgas emocijas kā sēras vai liels dzīves satricinājums. Svarīgi ir saprast - jums nav uzreiz jāzina visas atbildes. Un jums nav jāiziet tam cauri vieniem.
Ko darīt pirmajā laikā pēc diagnozes?
Pirmajās nedēļās vai mēnešos vecāki bieži jūtas pārņemti ar informāciju, ārstu vizītēm un emocijām. Šajā laikā ļoti svarīgi ir atļaut sev apstāties un nepieprasīt no sevis neiespējamo.
1. Dodiet sev laiku
Jums nav jāpieņem visa situācija vienā dienā. Emocijas var mainīties — vienu dienu būs cerība, citu dienu nogurums vai dusmas. Tas ir normāli.
Psihologi uzsver, ka emociju apspiešana ilgtermiņā var palielināt izdegšanas un trauksmes risku. (mdpi.com)
2. Neizolējieties
Daudzi vecāki sākumā noslēdzas sevī, jo šķiet, ka neviens apkārt nesaprot. Taču tieši sarunas ar cilvēkiem, kuri piedzīvo līdzīgu situāciju, bieži palīdz visvairāk.
Ir svarīgi atrast cilvēkus, ar kuriem iespējams runāt bez sajūtas, ka jāizskaidro katra emocija vai bailes.
3. Meklējiet uzticamu informāciju
Internetā ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas, kas vecākus var vēl vairāk nobiedēt. Tāpēc svarīgi balstīties uzticamos avotos un sadarboties ar speciālistiem.
Ne viss jāizdara uzreiz. Soli pa solim.
Kāpēc atbalsta tīkls ir tik svarīgs?
Pētījumi rāda, ka vecāki, kuri saņem emocionālu un sociālu atbalstu, daudz vieglāk pielāgojas jaunajai situācijai un retāk izjūt izdegšanu vai depresijas simptomus.
Atbalsta tīkls var būt:
- ģimene;
- draugi;
- citi vecāki;
- rehabilitācijas speciālisti;
- psihologs;
- biedrības un vecāku kopienas;
- sociālie darbinieki;
- pedagogi.
Dažreiz pietiek pat ar vienu cilvēku, kurš pasaka: “Es saprotu.”
Rūpes par sevi ir svarīgas arī bērnam
Vecāki ļoti bieži visu savu enerģiju velta bērnam, aizmirstot par savu emocionālo veselību. Taču ilgstošs stress un pārslodze ietekmē gan mentālo, gan fizisko veselību.
Pētījumos secināts, ka bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem ir paaugstināts izdegšanas un trauksmes risks.
Tas nenozīmē, ka vecāki ir vāji. Tas nozīmē tikai to, ka viņi ilgstoši dzīvo paaugstinātā emocionālā slodzē.
Tāpēc ir svarīgi:
- izgulēties, kad tas iespējams;
- pieņemt palīdzību;
- atrast laiku sev;
- runāt par emocijām;
- meklēt psiholoģisku atbalstu;
- atļaut sev nebūt perfektiem.
Bērnam nav vajadzīgi ideāli vecāki. Bērnam vajadzīgi vecāki, kuri paši drīkst būt cilvēki.
Kur meklēt palīdzību Latvijā?
Latvijā ir pieejamas organizācijas un cilvēki, kuri var palīdzēt ne tikai praktiski, bet arī emocionāli.
Noderīgi resursi ģimenēm
- Biedrība “Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem” - atbalsts ģimenēm, informācija, kopiena un iespēja satikt citus vecākus ar līdzīgu pieredzi.
- Bērnu slimnīcas fonds - palīdzība ģimenēm, rehabilitācijas atbalsts un psiholoģiska palīdzība.
- Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” - speciālistu konsultācijas un rehabilitācija.
- Centrs Dardedze - psiholoģiskais atbalsts bērniem un vecākiem.
- Labklājības ministrija - informācija par sociālo atbalstu un pakalpojumiem.
Jums nav jābūt stipriem katru dienu
Daudzi vecāki vēlāk saka, ka sākumā šķitis — viņi nekad nespēs pieņemt jauno situāciju. Taču ar laiku ģimenes atrod savu ritmu, iemācās pielāgoties un pamazām atgūst drošības sajūtu.
Svarīgākais ir atcerēties — palīdzības lūgšana nav vājuma pazīme. Un nevienai ģimenei nav jāiet šis ceļš vienatnē.