Piedzimst bērns ar kustību traucējumiem – ceļvedis ģimenēm Latvijā
Kad ģimenē piedzimst bērns ar kustību traucējumiem vai attīstības grūtībām, dzīve bieži sadalās “pirms” un “pēc”. Daudzi vecāki sākumā jūtas apmulsuši un nobijušies — pieraksti pie ārstiem, izmeklējumi, rehabilitācijas plāni, dokumenti un neziņa par nākotni var šķist milzīga slodze. Taču svarīgi ir zināt , ka neesat vieni. Latvijā ir pieejams gan valsts un pašvaldību atbalsts, gan rehabilitācija, speciālisti, biedrības un citas ģimenes, kuras izgājušas līdzīgu ceļu. Neviens nevar sagatavoties šādai situācijai pilnībā, un nav nepieciešams visu saprast vienā dienā. Svarīgākais ir spert vienu soli pēc otra.
Pirmās dienas pēc diagnozes – ko darīt?
Pēc diagnozes vecāki bieži nonāk informācijas pārslodzē. Tāpēc ļoti palīdz skaidrs plāns.
1. Nepieprasiet no sevis visu uzreiz
Pētījumi rāda, ka bērna diagnozes saņemšana ģimenē bieži izraisa emocionālu reakciju, kas līdzīga sēru procesam — šoks, noliegums, bailes, vainas sajūta vai dusmas ir normālas emocijas.
Nav jābūt stipriem katru dienu. Nav jārod visi risinājumi uzreiz.
2. Saglabājiet visus dokumentus
Izveidojiet vienu mapi vai digitālu vietu, kur glabāt:
- ārstu izrakstus;
- rehabilitācijas rekomendācijas;
- izmeklējumus;
- invaliditātes dokumentus;
- pašvaldības iesniegumus;
- speciālistu kontaktus.
Tas vēlāk ļoti atvieglos:
- pabalstu noformēšanu;
- asistenta pakalpojuma saņemšanu;
- rehabilitācijas organizēšanu;
- tehnisko palīglīdzekļu pieteikšanu.
Kādi speciālisti bērnam var būt nepieciešami?
Atkarībā no diagnozes bērnam var palīdzēt:
- fizioterapeits;
- ergoterapeits;
- rehabilitācijas ārsts;
- neirologs;
- logopēds;
- psihologs;
- ortopēds;
- uztura speciālists.
Rehabilitācija nav tikai vingrinājumi. Tās mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīt kustības, komunikāciju, ikdienas prasmes un iespēju piedalīties dzīvē.
Latvijas rehabilitācijas centros bērniem pieejamas individuālas rehabilitācijas programmas, fizioterapija, sensorās aktivitātes un citas metodes.
Kāpēc agrīna rehabilitācija ir tik svarīga?
Pētījumi rāda, ka agrīna palīdzība bērna attīstībai var būt ļoti nozīmīga. Jo agrāk bērns saņem atbalstu, jo lielākas iespējas attīstīt kustību, komunikācijas un ikdienas prasmes.
Taču svarīgi atcerēties — rehabilitācija nav “sacensība”. Katrs bērns attīstās savā tempā.
Kādu valsts atbalstu iespējams saņemt?
Latvijā ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, pieejami vairāki atbalsta veidi.
Valsts atbalsts var ietvert:
- invaliditātes statusu;
- kopšanas pabalstu;
- piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta;
- asistenta pakalpojumu;
- transporta kompensāciju;
- tehniskos palīglīdzekļus;
- rehabilitācijas pakalpojumus;
- psiholoģisko palīdzību.
Bērniem ar īpašām vajadzībām Latvijā ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un atbalstu.
Ko dara pašvaldības sociālais dienests?
Daudzi vecāki nezina, ka ļoti daudz praktiska atbalsta iespējams saņemt tieši savā pašvaldībā.
Pašvaldības sociālais dienests var palīdzēt:
- noformēt asistenta pakalpojumu;
- piešķirt sociālo rehabilitāciju;
- organizēt aprūpi mājās;
- palīdzēt ar transportu;
- piešķirt krīzes palīdzību;
- palīdzēt pielāgot mājokli;
- informēt par pabalstiem;
- organizēt dienas centra pakalpojumus;
- nodrošināt psihologa palīdzību.
Latvijā sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Svarīgi — sociālais dienests ne vienmēr pats sazinās ar ģimeni. Bieži pirmais solis jāveic vecākiem.
Asistenta pakalpojums – ko tas nozīmē?
Ja bērnam ir būtiski kustību traucējumi, iespējams saņemt asistenta pakalpojumu.
Asistents var palīdzēt:
- pārvietoties;
- nokļūt skolā vai rehabilitācijā;
- piedalīties aktivitātēs;
- orientēties vidē;
- nodrošināt drošību ārpus mājas.
Latvijā asistenta pakalpojums ir viena no svarīgākajām atbalsta formām ģimenēm ar bērniem, kuriem ir smagi funkcionāli traucējumi.
Tehniskie palīglīdzekļi – kas pienākas bērnam?
Daudzi vecāki sākumā baidās no izmaksām, jo palīglīdzekļi var būt ļoti dārgi. Taču Latvijā tehniskos palīglīdzekļus iespējams saņemt ar valsts atbalstu.
Tie var būt:
- ratiņkrēsli;
- ortozes;
- rollatori;
- vertikalizatori;
- dušas krēsli;
- pozicionēšanas sistēmas;
- komunikācijas ierīces;
- pretizgulējumu matrači.
Palīglīdzekļu piešķiršanai nepieciešams ārsta vai speciālista atzinums.
Ko darīt, ja jūtaties emocionāli izsmelti?
Daudzi vecāki ilgstoši dzīvo paaugstinātā stresā. Pētījumi rāda, ka ģimenēm, kuras audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, ir paaugstināts emocionālās izdegšanas risks.
Tāpēc ir svarīgi:
- runāt par emocijām;
- pieņemt palīdzību;
- meklēt psihologa atbalstu;
- atrast citus vecākus līdzīgā situācijā;
- ļaut sev atpūsties.
Vecākiem nav jābūt perfektiem.
Svarīgākais, ko atcerēties
Sākumā var šķist, ka visa dzīve sastāvēs tikai no diagnozēm, rehabilitācijas un satraukuma. Taču ar laiku daudzas ģimenes atrod savu ritmu. Bērns aug, attīstās, smejas, spēlējas un veido savu personību — daudz vairāk nekā tikai diagnozi.
Jums nav jāzina visas atbildes šodien. Nav jāizdara viss perfekti. Pietiek ar vienu nākamo soli un cilvēkiem, kuri iet šo ceļu kopā ar jums.